Tematiskās grupas vadītāja Kristīna Veidemane, Baltijas Vides Forums

Mūsdienīgas zināšanas un izpratne par vides procesiem un cilvēka radītām ietekmēm uz ūdens ekosistēmām, kā arī jaunas iemaņas un prasmes ir ļoti nozīmīgas, lai veicinātu labāku un ilgtspējīgāku ūdens resursu apsaimniekošanu.

Kapacitātes celšana, upju baseinu apsaimniekošanas plānošanas uzlabošana un atbalsts atbildīgajām iestādēm labākai virszemes ūdens resursu pārvaldībai un vadībai ir viens no LIFE GoodWater IP projekta pīlāriem, kas ietver vairākas nozīmīgas saturiskās aktivitātes. Tādējādi kompleksā veidā tiek veidota sistēmiska un stratēģiski vienota pieeja gan dažādu mērķgrupu profesionālās izaugsmes veicināšanai, gan jaunu zināšanu ieguvei, gan ūdens resursu pārvaldības atbalstam, lai sekmētu riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanu.

Kapacitātes celšanas pīlāra aktivitātes grupējamas 2 tematiskajos blokos:

• kapacitātes celšana plašākā mērogā, veicinot profesionālo izaugsmi un zināšanu papildināšanu gan projekta definētajām tematiskajām mērķgrupām, gan arī citiem interesentiem;
• upju baseinu apsaimniekošanas plānošanas pilnveidošana ar jauniem rīkiem, rekomendācijām un stratēģisku izvērtējumu ūdensobjektu statusa uzlabošanai.

Kapacitātes celšanas bloks ietver sevī 2 saturiskās aktivitātes: “Profesionālās izaugsmes veicināšana un zināšanu papildināšana par virszemes ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu” (C14) un “Mazo grantu shēmu izveide, lai atbalstītu vietējās iniciatīvas piesārņojuma ietekmes mazināšanai riska ūdensobjektos” (C11).

Abu aktivitāšu galvenais mērķis sniegt iespējas projekta mērķa grupām, kā arī ikvienam interesentam paaugstināt savu kvalifikāciju un prasmes,  līdztekus dodot iespēju projekta partneriem no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, “BIOR”, “Silava”, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un citiem ekspertiem dalīties savās profesionālajās zināšanās:

• sagatavotas 4 tematiskās kapacitātes celšanas mācību programmas – mežsaimniecības, lauksaimniecības, zivsaimniecības un notekūdeņu apsaimniekošanas nozares speciālistiem; jau pavisam drīz programmas būs pieejamas, reģistrējoties mācību platformā https://talmaciba.llkc.lv/;
• izstrādāta un tiešsaistē ikvienam interesantam pieejama mācību platforma https://macies.goodwater.lv,  kurā publicētas gan vairākas vispārizglītojošas lekcijas par ūdens resursiem, gan dažādi video materiāli un cita papildus informācija par virszemes ūdens objektiem Latvijā;
• notiek aktīvs darbs pie vairāku mazo grantu īstenošanas, kur vietējās kopienas visā Latvijā tiek atbalstītas piesārņojuma ietekmes mazināšanai riska ūdensobjektos. Tiks atjaunota Pietēnupes caurteka Ropažu novadā, ierīkotas peldošās salas Balvu pilsētas biodīķos, tiek pļautas niedres gan Sila ezerā, gan Tāšu ezerā, tādējādi uzlabojot ezeru ekoloģisko kvalitāti. 

Upju baseinu apsaimniekošanas plānošanas pilnveidošanas bloks ietver sevī 4 saturiskās aktivitātes: “Ūdens kvalitātes un noteces modelēšanas sistēmas izstrāde Latvijas teritorijai (SWAT modelis)” (C1); “Dažādu ES politikas dokumentu izvērtējums un rekomendāciju izstrāde labākai dažādu politiku integrācijai UPAB (upju baseinu apsaimniekošanas plānos) – riska ūdens objektiem Lubāna ezers, Papes ezers” (C12); “Rīcības plānu izstrāde un novērtējumi 3.cikla UBAP (2022.-2027.) un 4. cikla (2028.-2033.), lai atlasītu un pamatotu vispiemērotākos pasākumus ūdensobjektu statusa uzlabošanai (C13) un “Projekta pieredzes pārnešanas stratēģijas izstrāde un ieviešana” (C15).

Šo visu aktivitāšu galvenais mērķis ir nodrošināt atbalstu atbildīgajām iestādēm labākai virszemes ūdens resursu pārvaldībai un vadībai, kā arī uzlabot upju baseinu apsaimniekošanas plānošanu:

• SWAT modelis tiek izstrādāts kā rīks, lai modelētu ūdensobjektos jau īstenoto pasākumu efektivitāti, tādējādi turpmāk uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesus ar mērķi samazināt dažādas piesārņojuma slodzes. Patlaban modelēšanas sistēma ir izveidota, kalibrēta un verificēta, lai uzsāktu modeļa izmantošanu. Turpmāk plānots, ka prioritāte būs pārrobežu jautājumu risināšana modelēšanas sistēmas ietvaros, kas ietvers ieplūdes modelēšanu no Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas;
• lai uzlabotu Lubāna ezera ūdens stāvokli un kvalitāti, veikts apjomīgs dažādu politikas dokumentu izvērtējums un sagatavotas rekomendācijas ezera aizsardzības un apsaimniekošanas pilnveidošanai, saskaņojot dažādus plānošanas procesus un veicinot dabā balstītu risinājumu izmantošanu. Tāpat uzsākta Natura 2000 teritorijas – dabas parka “Pape” –  dabas aizsardzības plāna izstrāde, lai nodrošinātu teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķu sasniegšanu;
• lai atlasītu un pamatotu vispiemērotākos pasākumus ūdensobjektu statusa uzlabošanai un uzsāktu pasākumu programmas izstrādi, veikta virszemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanas metožu pilnveidošana, datu analīze, scenāriju modelēšana ar SWAT+ modeli, ūdens izmantošanas veidu ekonomiskā analīze;
• izstrādājot projekta LIFE GoodWater IP pārneses un atkārtojamības rīcības plānu, īpaša uzmanība pievērsta projekta mērķu un īstenoto pasākumu sasniegumiem un to pārnesamībai un atkārtojamībai gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Īpaša uzmanība ir pievērsta demonstrācijas un izmēģinājuma darbību atkārtojamības veicināšana Lietuvas un Igaunijas pārrobežu upju baseinos.