Difūzā piesārņojuma samazināšana

Vadošais partneris: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU)

Iesaistītie partneri: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Universitāte, biedrība “Zemnieku saeima”, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC)

LIFE GoodWater IP aktivitāte “Difūzā piesārņojuma samazināšana” sekmē Ūdens struktūrdirektīvas ieviešanu, samazinot lauksaimniecības, mežsaimniecības un akvakultūras radīto barības vielu piesārņojumu un uzlabojot ekoloģisko stāvokli izvēlētajos ūdensobjektos.

LIFE GoodWater IP projektā mērķis “Difūzā piesārņojuma samazināšana” apvieno septiņas apakšaktivitātes:

• A1 – lauksaimniecības radītā barības vielu piesārņojuma novērtēšana un zaļās infrastruktūras un ilgtspējīgu meliorācijas sistēmu risinājumu izstrāde;
• A2 – no meža zemēm nākušā barības vielu piesārņojuma novērtēšana un zaļās infrastruktūras un videi draudzīgu meliorācijas sistēmu risinājumu izstrāde;
• A4 – Saukas ezera ekoloģiskā stāvokļa novērtēšana, modelēšana un rekomendāciju izstrāde ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai;
• C4 – akvakultūras radīto slodžu novērtēšana un samazināšana, kā arī rekomendāciju izstrāde to iekļaušanai upju baseinu apsaimniekošanas plānos;
• C5 – praktisku pasākumu īstenošana lauksaimniecības radītā barības vielu piesārņojuma samazināšanai, tostarp upju atjaunošana, videi draudzīgi meliorācijas sistēmu risinājumi, mākslīgie mitrāji un buferjoslas;
• C6 – praktisku pasākumu īstenošana meža zemēs, tostarp piekrastes aizsargjoslu izveide, sedimentācijas dīķi un maksimālās noteces kontroles risinājumi;
• C8 – dabā balstīta risinājuma ieviešana un tā efektivitātes novērtēšana, lai samazinātu Saukas ezerā nonākošo barības vielu slodzi.

2020. gads: sākotnējā izpēte un piesārņojuma slodžu identificēšana

Projekta sākumā tika uzsākta barības vielu piesārņojuma novērtēšana (monitorings) lauksaimniecības sateces baseinos, meža zemēs un Saukas ezerā. Ūdens kvalitātes mērījumi tika papildināti ar informāciju par zemes lietojumveidu, lauksaimniecisko ražošanu, meliorācijas sistēmām un vietējiem piesārņojuma avotiem.

Lauksaimniecības teritorijās darbs koncentrējās Slocenes, Aģes, Auces un Ēdas sateces baseinos. Monitorings un ģeotelpiskā analīze palīdzēja identificēt upju posmus, pietekas un meliorācijas sistēmas ar augstāko barības vielu koncentrāciju. Savukārt, meža zemēs detalizētākai izpētei tika izvēlēts Toras upes sateces baseins Aģes baseinā.

Saukas ezerā tika uzsākti hidrobioloģiskie, hidroķīmiskie un hidromorfoloģiskie pētījumi, lai novērtētu ezera ekoloģisko stāvokli un barības vielu ieplūdi ezerā. Tika uzsākts arī akvakultūras monitorings, kurā ietverti barības vielu ieplūdes, sedimentu, zivju veselību, bioloģiskās daudzveidības un farmaceitisko vielu pētījumi. 

Galvenais 2020. gadā sasniegtais rezultāts bija zinātniskās bāzes izveide piemērotāko pasākumu izvēlei un to turpmākās ietekmes novērtēšanai.

2021. gads: demonstrējumu vietu un tehnisko risinājumu izvēle

2021. gadā monitorings tika paplašināts un pabeigti pirmie detalizētie novērtējumi. Izmantojot iegūtos rezultātus,  noteiktas prioritārās teritorijas un sagatavotas konkrētajām vietām piemērotas rekomendācijas.

Lauksaimniecības teritorijās piedāvātie risinājumi ietvēra mākslīgos mitrājus, sedimentācijas baseinus, buferjoslas, kontrolēto drenāžu, piesātinātās buferjoslas, zālāju ūdensnotekas un koksnes šķeldas bioreaktorus. Rekomendācijas tika apspriestas ar zemju īpašniekiem un pielāgotas vietējiem apstākļiem.

Meža zemēs tika izvēlētas vietas piekrastes aizsargjoslai, sedimentācijas baseiniem un pārgāznes dambja izbūvei. Toras upes demonstrējumu teritorijās tika uzsākti sagatavošanās darbi.

Turpinājās Saukas ezera ekosistēmas modeļa izstrādei un turpmāko apsaimniekošanas rekomendāciju sagatavošanai nepieciešamās informācijas ieguve. 

2022. gads: tehnisko risinājumu plānošana

2022. gadā projekts no vispārējas situācijas novērtēšanas pārvirzījās uz detalizētu  tehnisko sagatavošanu. Lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijām paredzētie risinājumi tika pilnveidoti sadarbībā ar projektētājiem, zemju īpašniekiem, pašvaldībām un atbildīgajām institūcijām.

Tika sagatavotas pirmās pilnās rekomendācijas ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem meliorācijas sistēmu risinājumiem. Tika izstrādāti tehniskie projekti sedimentācijas baseiniem, mākslīgajiem mitrājiem, pārgāznes dambim un citiem pasākumiem barības vielu aizturēšanai.

Balstoties iepriekš veiktajā izpētē, Saukas ezerā izvēlēts praktisks risinājums – mākslīgais mitrājs uz viena no ezerā ietekošajiem lauksaimniecības meliorācijas grāvjiem.

2022. gada beigās izveidots Sākotnējais monitoringa ziņojums (Initial monitoring report), kas noteica atskaites stāvokli, pret kuru turpmāk vērtēt barības vielu koncentrācijas, ekoloģiskās kvalitātes un bioloģisko rādītāju izmaiņas.

2023. gads: pirmie nozīmīgie demonstrējumu pasākumi

2023. gadā projekts pārgāja praktiskas pasākumu ieviešanas stadijā. Aģes un Slocenes sateces baseinos tika pabeigti pirmie plaša mēroga videi draudzīgas meliorācijas un upju atjaunošanas pasākumi. Darbi ietvēra upju atjaunošanu, sedimentācijas baseinu un mākslīgo mitrāju izveidi, zivju nārsta vietu ierīkošanu, kā arī pasākumus sedimentu un barības vielu nonākšanas ūdenstecēs no lauksaimniecības zemēm samazināšanai. Līdz 2023. gada beigām radīto zaļās infrastruktūras un videi draudzīgu meliorācijas sistēmu risinājumu kopgarums sasniedza 12 km.

Tika turpināta sagatavošanās papildu pasākumu īstenošanai Auces un Ēdas sateces baseinos, tostarp kontrolētās drenāžas, piesātināto buferjoslu, bioreaktoru un papildu mākslīgo mitrāju izbūvei.

Saukas ezera ekoloģiskā stāvokļa novērtējums, ekosistēmas modelis un apsaimniekošanas rekomendācijas apstiprināja, ka būtiskākās barības vielu slodzes ir saistītas ar difūzo noteci no lauksaimniecības zemēm.

Tika pabeigtas arī rekomendācijas akvakultūras jomā, ietverot priekšlikumus zivju audzētavu radītās ietekmes samazināšanai un akvakultūras pasākumu sekmīgākai integrēšanai turpmākajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos. 

2024. gads: pasākumu paplašināšana visos četros demonstrējumu sateces baseinos

2024. gadā pasākumu īstenošana tika paplašināta Slocenes, Aģes, Auces un Ēdas ūdensobjektos. Tika pabeigta vai uzsākta jaunu mitrāju, sedimentācijas sistēmu un meliorācijas risinājumu ierīkošana, kā arī upju posmu atjaunošana.

• Ēdas sateces baseinā tika ierīkots virszemes plūsmas mākslīgais mitrājs un atjaunota daļa upes krasta.
• Auces sateces baseinā vairāku kilometru garumā tika veikta upes gultnes un krastu atjaunošana, papildinot to ar mākslīgo mitrāju un sedimentācijas baseinu, kas paredzēti slāpekļa koncentrācijas samazināšanai.
• Gar Kalvas grāvi tika izveidota nozīmīga buferjoslas demonstrējumu teritorija. 10 metrus platā un 5 kilometrus garā buferjosla radīja nepārtrauktu barības vielu aiztures zonu starp lauksaimniecības zemi un ūdensteci.

Arī mežsaimniecības pasākumu īstenošana sasniedza nozīmīgu progresu. Tika izbūvēts pārgāznes dambis un vairāki sedimentācijas baseini, savukārt Toras upes piekrastes meža josla tika dažādota (izvāktas egles un vietā stādīti lapu koki) un apsaimniekota, lai uzlabotu barības vielu aizturi, regulētu noteci un uzlabotu ekoloģiskos apstākļus.

Saukas ezeram paredzētā mākslīgā mitrāja tehniskais projekts tika pabeigts un apstiprināts, ļaujot pāriet no izpētes un plānošanas uz būvniecības posmu. 

2025. gads: rezultātu nostiprināšana, monitorings un integrēšana politikas instrumentos

Līdz 2025. gada beigām projektā bija izveidots plašs lauksaimniecības un mežsaimniecības demonstrējumu pasākumu tīkls. Kopējie rezultāti ietvēra 27,35 km atjaunotu upju posmu un videi draudzīgus meliorācijas sistēmu risinājumus 27 demonstrējumu vietās lauksaimniecības zemēs.

2025. gadā turpināts monitorings, lai novērtētu, vai un kā īstenotie pasākumi samazina barības vielu slodzi un uzlabo ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli. Vairākās vietās novērotas pozitīvas tendences, tomēr nepieciešamas garākas monitoringa datu rindas, lai nodalītu projekta pasākumu ietekmi no sezonālajām un klimatiskajām svārstībām. 

Projektā tika panākts arī nozīmīgs progress politikas līmenī. Buferjoslas un mākslīgie mitrāji tika iekļauti lauksaimniecības atbalsta sistēmās, tādējādi radot iespēju projektā demonstrētos risinājumus ieviest arī ārpus LIFE projekta teritorijām 2025. gadā tika pieņemta valsts līmeņa kārtība mākslīgo mitrāju atbalstam, radot iespēju finansēt papildu projektus no Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna līdzekļiem. 

Līdz 2025. gada beigām sasniegtie rezultāti

• atjaunoti upju posmi kopumā 27,35 km garumā;
• ilgtspējīgi un videi draudzīgi meliorācijas sistēmu risinājumi ieviesti 27 demonstrējumu vietās Slocenes, Aģes, Auces un Ēdas sateces baseinos;
• gar Kalvas grāvi izveidota un apsaimniekota 10 m plata un 5 km gara buferjosla;
• buferjoslu izveide un apsaimniekošana iekļauta Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam atbalsta pasākumos;
• 2025. gadā panākta valsts līmeņa kārtība mākslīgo mitrāju izveides atbalstam;
• meža meliorācijas sistēmās izbūvēti 4 dažādu veidu sedimentācijas baseini, viens no tiem ar pārgāznes dambi.
• meža zemēs izveidotas aptuveni 2 km garas piekrastes buferjoslas, veicot mežaudžu dažādošanu.